| 1 |
Kads mantrausis, kas bija pec dabas glevs, atrada zelta lauvu un nodevas sadam pardomam: Es nesaprotu, kas tagad ar mani notiks. Esmu pavisam apjucis, nezinu, ko darit. Mani plosa mantkare un glevuliba. Kads liktenis, kads dievs radijis so zelta lauvu? Mana dvesele cinas pati ar sevi. Zeltu ta mil, bet sa zelta veidola baidas. Mantkare mudina atradumu panemt, raksturs pavel tam neskarties klat. Ai, liktenis, kas gan dod, bet aiztikt nelauj! Ai, bagatiba, kas nesniedz baudu! Ai, dievu zelastiba, kas vertusies nezelastiba! Ko nu? Ka rikoties? Kadu viltibu likt lieta? Iesu un atsauksu vergus. Lai visi reize keras klat, bet es skatisos pa gabalu. Fabula attiecas uz bagatnieku, kas neuzdrosinas savu bagatibu aiztikt un no tas baudu gut. |
Комментарии